post

Disco Volante, vai tulkojot no itāļu valodas – lidojošā šķīvīša, koncepts dzima Alfa Romeo ļoti sarežģītā laikā. Lai arī Alfas bija svaigi Formulas 1 Pasaules čempionāta lauriāti, vājā pēc kara Eiropas ekonomika, piespieda kompāniju pārtraukt savu dalību F1 sacīkstēs, uzstādot Berlina 1900 izstrādi kā augstāku prioritāti. Tomēr, auto sacīkšu departaments netika izformēts pilnībā, lielā mērā balstoties uz tā solījumiem izstrādāt jaunu, kompānijas imidžu ceļoša, sacīkšu modeli, kas varētu piedalīties prestižajās 1952. gada Le Mans un Mille Miglia sacīkstēs.

Tobrīd vēl tikai kā Alfa Romeo 1900 C52 pazīstamā prototipa ikoniskā virsbūve, tika izgatavota Carrozzeria Touring kompānijā, kur daudzas stunda tika pavadītas vēja tunelī, cenšoties no šī dizaina izspiest maksimāli augstas aerodinamikas īpašības. Šķīvītim līdzīgo formu, kas iedvesmoja 1900 C52 daudz plašāk pazīstamo vārdu, modelim piesķīra tiecoties pēc zemiem vēja pretestības koeficentiem pat sānu vējos. Atsaucoties uz industrijas ekspertu viedokli, šī ikoniska forma iespaidoja vairākas citu leģendāru leģendāru.

Būvēts uz, tā laika auto ražošanas jaunieveduma – cauruļu rāmja, Disco Volante izmantoja vairākus Alfa Romeo 1900 komponentus ar samazinātu svaru. Nozīmīgākā no aizlienētajām detaļām, tiesa gan, bija tā sirds – četru cilindru motors, kam, pēc virknes modifikāciju, bija pa spēkam sasniegt 156 zirga spēku jaudu. Svara vērošanas nolūkos, dzinēja bloks, kas Alfa Romeo 1900 modelī tika izliets no tērauda, Disco Volante nolūkiem, tika izgatavots no alumīnija. Vieglā dzinēja jauda gāja cauri četru pārslēgumu ātrumkārbai. Dažādie svara samazināšanas paņēmieni sniedza vēlamu rezultātu – Disco Volante svēra pieticīgus 735 kilogramus, bet jaudīgais dzinējs ļāva sasniegt maksimālo ātrumu – 220 km/h.

Tomēr nav šaubu, ka tieši drosmīgais auto virsbūves dizains padarīja C52 par unikālu motorsporta pasaulē. Modeļa neoficiālais vārds ātri pielipa, saistībā ar tā laikmeta lielo publikas interesi kosmosa izpētē un, piecdesmitajiem gadiem raksturīgā, lielā NLO liecību skaita. Tai pat laikā, lipīgā iesauka ieguva arī citu nozīmi, kad Alfa Romeo testa piloti, cenzdamies ielīst ļoti šaurajā Disco Volante, kabīnē, visai ironiski secināja, ka auto ir paredzēts vadītājiem ar ārpus zemes civilizāciju ķermeņa proporcijām.

Bet tās nebija lielas raizes plašākajai publikai, kas ar sajūsmu uzņēma C52 un tā revolucionārās kontūras. Bez šaubām, nevienam nav jāskatās tālāk par Disco Volante sānu profilu, lai vilktu paralēles ar britu leģendu Jaguar E-type. Neskatoties uz to, ka Disco Volante ir pusmetru īsāks un krietni augstāks, nezinātāji ļoti bieži sajauc šos abus auto. 2010. gada Fiera Milano auto šova apmeklētāji, Alfa Romeo simtgades svinību ietvaros, piedzīvoja skulptūras, kas iemūžināja iedvesmojošās Disco Volante formas bronzā, atklāšanu.

Pavisam tika uzbūvēti tikai trīs divlitrīgo Lidojošo šķīvīšu un viens trīs litru eksemplārs, kas visi piedzīvja dažādus likteņus. Divi no tiem tika pārtaisīti par kupeju un aizvada vecumdienas kā muzeja eksponāts Alfa Romeo vēstures muzejā Arisā, bet trešais, kas tika aprīkots ar mazliet praktiskāku, šaurāku virsbūvi ir daļa no slavenās Šlumpja Kolekcijas automobīļu pilsētā Francijā. Tikmēr trīslitru Disco Volane ir galvenās izstādes lepnums Itālijas Dell’Automobile muzejā.

Lai arī Disco Volante tika izstrādāts taupībā, spiestā kārtā izvēloties viduvējas kvalitātes ielas auto detaļas, kā dēļ tas nekad neguva nozīmīgus panākumus sacīkstēs, tam noteikti ir vieta motorsporta vēsturē, jo, ja Alfa Romeo tā laikā būtu bijis pietiekoši līdzekļu, tas varētu baudīt tādu kulta statusu, kā tā iedvesmotais E-type.