Virs itāļu rivjēras lidojošais šķīvītis Disco Volante

Disco Volante, vai tulkojot no itāļu valodas – lidojošā šķīvīša, koncepts dzima Alfa Romeo ļoti sarežģītā laikā. Lai arī Alfas bija svaigi Formulas 1 Pasaules čempionāta lauriāti, vājā pēc kara Eiropas ekonomika, piespieda kompāniju pārtraukt savu dalību F1 sacīkstēs, uzstādot Berlina 1900 izstrādi kā augstāku prioritāti. Tomēr, auto sacīkšu departaments netika izformēts pilnībā, lielā mērā balstoties uz tā solījumiem izstrādāt jaunu, kompānijas imidžu ceļoša, sacīkšu modeli, kas varētu piedalīties prestižajās 1952. gada Le Mans un Mille Miglia sacīkstēs.

Tobrīd vēl tikai kā Alfa Romeo 1900 C52 pazīstamā prototipa ikoniskā virsbūve, tika izgatavota Carrozzeria Touring kompānijā, kur daudzas stunda tika pavadītas vēja tunelī, cenšoties no šī dizaina izspiest maksimāli augstas aerodinamikas īpašības. Šķīvītim līdzīgo formu, kas iedvesmoja 1900 C52 daudz plašāk pazīstamo vārdu, modelim piesķīra tiecoties pēc zemiem vēja pretestības koeficentiem pat sānu vējos. Atsaucoties uz industrijas ekspertu viedokli, šī ikoniska forma iespaidoja vairākas citu leģendāru leģendāru.

Būvēts uz, tā laika auto ražošanas jaunieveduma – cauruļu rāmja, Disco Volante izmantoja vairākus Alfa Romeo 1900 komponentus ar samazinātu svaru. Nozīmīgākā no aizlienētajām detaļām, tiesa gan, bija tā sirds – četru cilindru motors, kam, pēc virknes modifikāciju, bija pa spēkam sasniegt 156 zirga spēku jaudu. Svara vērošanas nolūkos, dzinēja bloks, kas Alfa Romeo 1900 modelī tika izliets no tērauda, Disco Volante nolūkiem, tika izgatavots no alumīnija. Vieglā dzinēja jauda gāja cauri četru pārslēgumu ātrumkārbai. Dažādie svara samazināšanas paņēmieni sniedza vēlamu rezultātu – Disco Volante svēra pieticīgus 735 kilogramus, bet jaudīgais dzinējs ļāva sasniegt maksimālo ātrumu – 220 km/h.

Tomēr nav šaubu, ka tieši drosmīgais auto virsbūves dizains padarīja C52 par unikālu motorsporta pasaulē. Modeļa neoficiālais vārds ātri pielipa, saistībā ar tā laikmeta lielo publikas interesi kosmosa izpētē un, piecdesmitajiem gadiem raksturīgā, lielā NLO liecību skaita. Tai pat laikā, lipīgā iesauka ieguva arī citu nozīmi, kad Alfa Romeo testa piloti, cenzdamies ielīst ļoti šaurajā Disco Volante, kabīnē, visai ironiski secināja, ka auto ir paredzēts vadītājiem ar ārpus zemes civilizāciju ķermeņa proporcijām.

Bet tās nebija lielas raizes plašākajai publikai, kas ar sajūsmu uzņēma C52 un tā revolucionārās kontūras. Bez šaubām, nevienam nav jāskatās tālāk par Disco Volante sānu profilu, lai vilktu paralēles ar britu leģendu Jaguar E-type. Neskatoties uz to, ka Disco Volante ir pusmetru īsāks un krietni augstāks, nezinātāji ļoti bieži sajauc šos abus auto. 2010. gada Fiera Milano auto šova apmeklētāji, Alfa Romeo simtgades svinību ietvaros, piedzīvoja skulptūras, kas iemūžināja iedvesmojošās Disco Volante formas bronzā, atklāšanu.

Pavisam tika uzbūvēti tikai trīs divlitrīgo Lidojošo šķīvīšu un viens trīs litru eksemplārs, kas visi piedzīvja dažādus likteņus. Divi no tiem tika pārtaisīti par kupeju un aizvada vecumdienas kā muzeja eksponāts Alfa Romeo vēstures muzejā Arisā, bet trešais, kas tika aprīkots ar mazliet praktiskāku, šaurāku virsbūvi ir daļa no slavenās Šlumpja Kolekcijas automobīļu pilsētā Francijā. Tikmēr trīslitru Disco Volane ir galvenās izstādes lepnums Itālijas Dell’Automobile muzejā.

Lai arī Disco Volante tika izstrādāts taupībā, spiestā kārtā izvēloties viduvējas kvalitātes ielas auto detaļas, kā dēļ tas nekad neguva nozīmīgus panākumus sacīkstēs, tam noteikti ir vieta motorsporta vēsturē, jo, ja Alfa Romeo tā laikā būtu bijis pietiekoši līdzekļu, tas varētu baudīt tādu kulta statusu, kā tā iedvesmotais E-type.

Alfa Romeo Alfetta: Aizmirstā 116 sērijas klasika

GTV sērijas kupeju ēnā palikusī, Alfetta noteikti ir nopelnījusi vietu auto vēsturē kā klasiska Alfas klasika. Plakans deguns, īsā, tomēr stiprā aste un lieli, spārnu atsegti riteņi, tāds Tipo 116 pirmo reizi parādījās Alfa Romeo dizaineru skicēs. Modeļa, kas vēlāk tika pārkristīts par Alfettu, izpēte aizsākās Alfa Romeo Progetti ed Esperizenze departamentā 1967. gada beigās. Komandas vadītājs bija Oracio Satta, par dizainu atbildēja Ivo Koluči, bet mehānika bija Džuzepes Busso rokās. Viņu uzdevums bija izstrādāt ērtu un iespaidīgu dārgā gala salonu, kas tiktu pārdots vienlaicīgi, un, ar laiku aizstātu, Giulia un 2000 berlina modeļus, tādā veidā tieši sacenšoties ar BMW. Jaunais modelis būtu platāks un augstāks par Berlinu, bet ne garāks un, šādām dimensiju atšķirībām, bija jāveido iespaidīgāks veidols.

Konvenciālā priekšējās piedziņas un ātrumkārbas savienojuma ar pakaļējo asi, inženieri koncentrējās uz atšķirīgu uzkares uzstādījumu. Viņi pārvietoja ātrumkārbu uz aizmugurējo asi, lai iegūtu vairāk vietas priekšējam pasažieru nodalījumam un, lai iegūtu labāku svara sadali. Visbeidzot, tie izlēma par labu sarežģītai un dārgai De Dion pakaļējajai asij, kas jau bija testēta uz diviem Alfa Romeo sacīkšu modeļiem: vienvietīgā, 1951. gada 159. modeļa un Sportiva 1954. gada prototipa. Šī sistēma vēl nekad nebija pārbaudīta uz šosejas Alfām, kaut gan Lancia un Rover to izmantoja savos, attiecīgi: Aurelia un 2000 modeļos.

Kas attiecas uz dzinēju, Alfettai tika noskatīts klasiskais četru cilindru dvīņu turbo ar hemisfērisko aizdedzes kambari un 1779 kubikcentimentru tilpumu. Šis motora dizains tika uzskatīts par efektivitātes simbolu, īpaši komplektā ar dvīņu čoka karburatoru. 116. sērijas Alfetta tika ražota līdz 1984. gadam. Tajā laikā, tikai modeļa virsbūve izgāja cauri nelielām pārvērtībām, katru reizi cenšoties izpatikt vienmēr mainīgajām klientu vēlmēm.

No tehniskās puses Alfettas bija visai vienkāršas. Vienīga nopietnā problēma, kas tika novērota prototipos, bija pārāk stiprā gāzes vibrācija, kas pārslogoja transmisiju, kas bieži izraisīja dažādus mehānismu plīsumus. Šīs ķibeles radās dēļ, uz pakaļējās ass uzmontētās, ātrumkārbas dēļ. Tas bija viens no iemesliem, kādēļ tika atsaukta Alfettas debija 1971. gada Turīnas auto šovā. Vēlā inženieriem izdevās atrisināt šo problēmu, pievienojot papildus, vibrācijas absorbējošus materiālus pārslēgumkārbai. Alfetta galu galā debitēja gadu vēlāk, 1972. gada Džirgano auto izstādes ietvaros.

Alfetta liesliki iederējās Alfa Romeo modeļu klāstā aizpildot robu starp Giulia Sper 1.6. un 2000 berlina, pēc dinamikas un cenas. Modeļa modernīgums bija skaidri saskatāms smalki piegrieztajā dizaina stilā un labi izkārtotajā salonā, kas nodrošināja pasažieru ērtību. Tādi dizaina elementi kā, platajā jumtā iestrādātās, plašās stikla virsmas un ieliektie sānu logi, vēl nebija redzēti nevienā no iepriekšējām Alfām. Pasteļu krāsu paletē tika iekļauti tādi toņi kā houktorna baltais, indigo pelēkais, Alfas sarkanais un citi, bet melnā cienītājiem nācās šķirties no papildus 100 tūkstoš lirām. Salona interjers bija tradicionālā Alfa Romeo stilā. Īsts koks tika izmantots stūres un priekšējā paneļa elementu apdarē. Krēsli un paglvji bija apšūti ar audumu.

Gala produkts tīri labi gāja pie sirds Eiropas un citu tirgu pircējiem. Ar dažādu tilpumu dzinējiem aprīkotās Alfettas, no kuriem vislabāk klājās ar divlitrīgā motora modeļiem, tika pārdotas vairāk kā 40 tūkstošos eksemplāru. Alfettas slīdēja pa konveijera lenti 12 gadus, līdz ražošana tika pārtraukta 1984. gadā.

Alfa Romeo Spider Duetto: Maza zvaigznīte, kas spoži spīd

Īstens itāļu auto industrijas triumfs , Alfa Romeo Spider Duetto arī mūsdienās, pusgadsimtu pēc tā pirmās iepazīstināšanas ar publiku, tiek atzīmēts kā viens no lieliskākajiem Alfa Romeo kompānijas ieguldījumiem Eiropas auto vēsturē. Lai arī Alfa Romeo bija visai labi zināms zīmols arī pirms šī auto nākšanas klajā, Duetto, pazīstams arī kā Super Duetto, bija sasniegums, kas uz visiem laikiem nostiprinaja sava itāļu ražotāja vārdu autobūves industrijā un tās vēsturē. Esot populāram kā starp vienkāršiem braucējiem, tā starp auto fanātiķiem, aiz Duetto vārda slēpjas interesanta vēsture.

Orģinālais Spider dizains rezultējās no ilgstošām Pinifarina dizaina studijām, gala rezultātam esot pateicību parādā, vairākiem konceptauto. Pirmais no tiem bija, uz atvaļinātā 6C 3000 CM sacīkšu auto šasijas būvētais, un, 1956. gada, Turīnas Motoršova ietvaros, pirmo reizi plašākai publikai prezentētais, Alfa Romeo Sperflow konceptauto. Par spīti tam, ka tā bija aerodinamiska kupeja, kuras logu un jumta funkciju pildīja futūristiska, Džetsonu stilā izpildīta, stikla siltumnīca, Superflow jau bija saskatāmas dizaina tendences, pie kurām Alfa Romeo turēsies līdz gadsimta beigam. Turpmākajos gados, Alfa Romeo Superflow tika pārstrādāta trīs reizes, radot trīs atšķirīgus konceptauto. Vispirms nāca klajā Superflow II kupeja, kurai sekoja Spider kabrioleta koncepts, un tad, visam pa virsu, vēl viens Superflow ar kārtas numuru IV. Visnozīmīgākais no visiem, bija otrais, Spider kabrioleta versija, kas tika izrādīta 1959. gada Ženēvas auto izstādes ietvaros. Pēdējais no Spider Duetta priekšgājējiem bija, uz Giulietta Sprint Speciale bāzes būvētais, Giulietta SS Spider Aerodinamica, priecēja apmeklētāju acis 1961. gada Turīnas auto izstādē.

1966. gadā, kad Alfa Romeo Duetto tika atklāts, kabrioleti nebija publikas cieņā. Tomēr, atšķirībā no tam laikam tradicionālajiem kabrioletiem, Duetto tika aprīkots ar slīpu aizmuguri, kas plielināja šī auto ātrumu, samazinot tā gaisa pretestību. Tas, savienojumā ar jaudīgu četru cilindu dzinēju, apvēltīja Duetto, ar spēku, ko novērtēja sportiskas braukšanas piekritēji. Šīs unikālā dizaina izvēles tā gāja pie sirds motoristiem, ka tā kļuva par Alfa Romeo stila marku līdz pat astoņdesmito gadu sākumam.

Ar visu to, ko Duetto spēja piedāvāt autobraucējiem, nebija ilgi jāgaida līdz šis auto cēlās kulta statusā ne vien Eiropā, bet arī aiz okeāna, Amerikas Savienotajās valstīs. Duetto nevien sacēla bangas auto tirgos, bet arī iemūžinājās populārajos mēdijos. Šīs Alfas popularitāte kāpa savā augstākajā pakāpē, kad Dastina Hofmana attēlotais varonis vizināja Duetto pa zilajiem kino ekrāniem filmā The Graduate. Tas ne tikai palīdzēja popularizēt Alfa Romeo zīmolu, bet arī deva ievērojamu atbalstu amerikāņu auto dīleriem, pārdot pēc iespējas vairāk pievilcīgo itāļu auto.

Lai arī Alfa Romeo pārtrauca Spider Duetto ražošanu 1967. gadā, tā turpināja ražot tā pēctečus, Spider sērijas turpinātājus līdz deviņdesmito gadu vidum. Daudzas no šīm masīnām pamatīgi iedvesmojās no Super Duetto, gan astētiski, gan mehāniski. Mūsdienās, 2016. gadā, Alfa Romeo mātes uzņēmums rūpīgi strādā pie Alfas zīmola, kura lejas sākums ir zīmējams līdz ar Spider sērijas beigām, atsvaidzināšanas. Auto entuziasti visā pasaulē cer uz jauniem modeļiem, kas neliks tiem vilties dinamikas rādītājos, un netrūkst tādu, kas uzskata, ka ir nepieciešams investēt jauna Alfa Romeo Duetto izstrādē. Slaids, acīm tīkams un pārsteidzoši jaudīgs, Duetto, bez šaubam būtu cienījams konkurents jebkuram mūsdienu auto.

Alfa Romeo 4C

Alfa Romeo 4C ir viens no visvairāk gaidītajiem 21. gadsimta auto. Izsludināts, kā kompānijas atgriešanās pie savām saknēm, šis modelis ir iekarojis publikas sirdis, kopš tā prezentācijas 2011. gada Ženēvas auto izstādes. Alfa Romeo solīja kompaktu superauto ar elpu aizraujošu dizainu, būvētu pēc jaunākajām tehnoloģijām, kas nodrošinātu pircējus ar pirmklasīgu autovadīšanas pieredzi, šķiroties no tikai 80 tūkstošiem eiro. Tas bija pārgalvīgs gājiens. Tomēr, uz katra Alfista prātā, palika jautājums: Vai tāds auto būtu īsta Alfa?

Tomēr, tā noteikti ir īsta Alfa. Alfa Romeo 4C piedāvā vairāk par sākotnējiem ātruma un dailes solījumiem. Radikālu, bet veiksmīgi piemeklētu, dizaina elementu dēļ, šis modelis vairāk līdzinās relatīvi neliela budžeta superauto, nevis ikdienišķai sporta kupejai. Tik intriģējoša piedāvājuma dēļ, izveidojās garas rindas ar pircējiem, kuri labprātīgi gaidīja ilgāk nekā gadu, lai varētu sēsties pie ekstravagantā itāļu auto stūres. Gaidīšanas laiku paildzināja arī, ar ražotāja nebeidzamajiem auto svara taupīšanas centieniem saistītie, izpētes darbi un dizaina izmaiņas. Kompānija vēlējās pārliecināties, ka tās pirmais plašas produkcijas modelis desmitiem gadu laikā, ir perfekts, pirms tā piegādes klientiem.

4C ir vairākas unikālas īpašības, kuras citi autoražotāji vēl nav iestrādājuši savos produktos. Statistiski, pēc parametriem atrodoties kaut kur starp pārgalvīgo Lotus Elise un, ērtai braukšanai paredzēto, Porche Cayman, 4C dizains ir revolucionārs. Vien 895 kilogramus, ar tukšu bāku, smagajam, kas ir tikpat cik kompakts pilsētas auto, 4C ir iestrādāti vairāki attapīgi svara taupīšanas paņēmieni. Tas atstāj nozīmīgu iespaidu uz vadīšanas specifiku: vieglāki auto raitāk uzņem ātrumu un straujāk apstājas, tā kā ir mazāk svara, kam ir jāmaina kustības virziens, auto ir atsaucīgāks, ejot cauri līkumiem, kā arī pazeminās degvielas patēriņš. Pats iespaidīgākais 4C aspekts ir slāpekļa šķiedras kulba, kas apvij salonu, formējot auto skeleta mugurkaulu. Sverot nieka 52 kilo, tas ir neticami viegls un piešķir automašīnai pamatīgu stingrību. Tas arī padara Alfa Romeo par vienu no lielākā mēroga slāpekļa šķiedras auto konstruētājiem visā pasaulē.

Tomēr, viss auto nav izgatavots no futūristiskiem materiāliem. Durvju rokturi ir apdarīti ar ādu, un pedāļi ir izgatavoti no alumīnija. Salona iekšpusē ir ļoti maz apdares un ļoti daudz kailas slāpekļa šķiedras, jo auto, vienlaicīgi, ir grandiozs svara vērošanas vingrinājums. Automašīna nav pat aprīkota ar stūres pastiprinātāju. Labākam svara balansam un, no tā izrietošas, dinamiskākas vadības dēļ, dzinējs ir izvietots auto vidusdaļā. Pats dzinējs gan ir mazāks, nekā varētu domāt. 4C nav nepieciešams dārdošs astoņu cilindru nezvērs, lai varētu nodrošināt augstu dinamiku, tā kā auto ir tik viegls. Tā vietā Alfa Romeo ir aprīkojuši savu lolojumu ar jaunu 1750 kubikcentimetru turbo dzinēju. Izgatavojot dzinēja bloku no alumīnija, lietā tērauda vietā, ļāva kompānijas inženieriem ietaupīt vēl 22 kilogramus svara. Šāda alumīnija sirds, spēj iedzīt vieglo autiņu no nulles līdz simtam iespaidīgās 4,5 sekundēs.

Par spīti tam, ka 4C piedāvā vadītājiem priekus, ar kādiem parasti var sastapties tikai aiz superauto stūres, 4C ēd degvielu atbilstoši sporta kupejai, un, ir salīdzinoši zaļš auto, izdalot vien 159 gramus kaitīgo izmešu uz katru nobraukto kilometru. Lai arī 80 tūkstošu eiro nav nieka summa nevienam, auto tirgus cena ir ļoti demokrātiska relatīvi piedāvātā produkta kvalitātei. Turklāt, kā vienmēr izsmalcinātais un ekstravagantais Alfa Romeo dizains, priecēs arī tos, kas nolems nešķirties no šādas summas.